Tuvojoties Ziemassvētkiem, daudzās sarunās dzirdam spriedelējumus par sirdsmieru, mieru ar sevi, dieva mieru, mierpilnu laiku, mieru ar saviem tuvākiem.....
Tāpēc šodien vēlamies dalīties ar norvēģu mācītāja un teologa Karla Frederika Vislofa pārdomām:
"Mūsu izjūtas var svārstīties starp prieku un skumjām, starp vājumu un spēku, bet mūsu attiecības ar Dievu nemainās: **Jēzus dēļ mums ir miers ar Dievu, kamēr vien turamies pie Viņa ticībā.**
Turpretī "Dieva miers" ir kristietim dotā Dieva tuvuma iekšējā sajūta. Brīnumainais miers, kas iemājojis sirdī, ir augstāks par visu prātu un saprašanu. Šis miers spēj paveikt to, ko nespēj nekāds cilvēcisks spēks vai prāts, proti – uzturēt mūsu sirdis un domas Jēzū Kristū. Apjaušot šo patiesību, mūsu sirdī uzaust gaisma un prieks. Mums ir privilēģija iemantot abus šos stāvokļus: mieru ar Dievu Jēzus dēļ un dievišķu mieru savā sirdī un prātā.
Taču atcerēsimies kādu svarīgu patiesību: “sirdsmiers” ar Dievu, pēc kura daudzi iekšēji tik ļoti kāro, var nākt tikai tad, kad ir iemantots “miers ar Dievu”.
Bet ceļš uz šo mieru ir atgriešanās un ticība."