Kādam vīram reiz bija auto. Viņam bija ne tikai auto – viņam bija arī sieva, kas nesen bija palikusi bez darba un trīs mazi bērneļi, dzīvoklis uz kredīta un daudz izdevumu, kas saistās ar visu iepriekšminēto. Auto viņam bija vajadzīgs darbam, tādēļ no tā atteikties nekādi nebija iespējams - ģimene zaudētu savus vienīgos ienākumus. Un tā nu vīrs cīnījās un strādāja un rūpējās no rīta līdz vēlam vakaram
Reiz, pusdienlaikā, kad vīrs bija izrāvies no darba, lai atvestu no skolas savu pirmklasnieku, kamēr sieva bija mājās ar apslimušo mazuli, viņu apturēja ceļu policija. To, ka auto beigusies tehniskā apskate, vīrs bija pavisam aizmirsis – bet nu, raugoties bargajā ceļu inspektora sejā, viņš to atminējās pavisam skaidri. Ai, jau divas nedēļas.. nu biju aizmirsis, nav arī tādas liekas naudas šobrīd – bērni jābaro, sievai darba nav, dzīvoklis – vairākus mēnešus krātie pārdzīvojumi izlauzās pēkšņā atklātībā.. Bet tad pēkšņi vīrs sakautrējās, savilka pieri grumbās un atvainojās inspektoram – tās patiesi nav jūsu problēmas, viņš teica. Es to kaut kā mēģināšu nokārtot.
Protams, ceļu inspektors varētu teikt – nu labi, gan jau kaut kā tiksim galā. Brauciet, es zinu, ka jūs to nokārtosiet. Bet tā viņš nedrīkstēja teikt. Viņš bija solījis ievērot likumu – bet likums noteica, ka auto bez tehniskās apskates nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. Un tā nu ceļu policists izrakstīja soda kvīti.
Bet stāsts ar to nebeidzās..
Kad vīrs atvēra salocīto soda kvīti, viņš tai pievienotu ieraudzīja naudas zīmi.. tieši tik, cik nepieciešams auto tehniskajai apskatei.
Nu protams, ka neticams stāsts.. mēs esam pieraduši, ka policisti naudu parasti iekasē, nevis dod. Bet pasaulē ik pa brīdim notiek kaut kas gluži neticams, pārsteidzošs un negaidīts. Tā arī šoreiz. Un droši vien tāpēc, lai mums atgādinātu, ka tur, kur cilvēku rīcību nosaka ne tikai likums, bet arī mīlestība, tur mums ikvienam ir ļauts piedzīvot Dieva klātbūtni . Viņa plānu pasaulei – lai ikvienam tiktu dāvāta piedošana un iespēja atgriezties.