Reiz kādā tālā, bet varbūt nepavisam ne tālā, bet noteikti diezgan skumjā zemē – sauksim to par katrspatssevtuvākais zemi, bija atbraucis ciemos cirks. Tur bija klauni un spēkavīri, akrobāti un dresēti ziloņi, sunīši, kas mācēja dejot čačača un dusmīgs tīģeris, kas spītīgi atteicās lēkt cauri liesmojošam ugunsriņķim. Izrāde jau bija gandrīz galā, kad arēnas vidū iznāca klauns.
Vai gribat iegūt sev laimi? – viņš jautāja. Jā, es, es arī, dod to man, nē man – cits caur citu sauca katrspatsevtuvākais zemes ļaudis.
Uzrakstiet uz šīs lapas savus vārdus – teica klauns, un prasīto saņēmis, uz mirkli devās prom, lai jau drīz atgrieztos ar milzum daudz baloniem. Uz katra no tiem bija uzrakstīts kāda cilvēka vārds.
Tagad meklējiet, – teica klauns un palaida balonus vaļā. Katrs, kurš 3 minūšu laikā atradīs savu balonu, dāvanā saņems laimi!
Ai, kas nu sākās par stumdīšanos un grūstīšanos – un tikai dažiem paveicās atrast savējo. Pārejie tā arī palika piekusuši un nelaimīgi.
Bet nu darīsim savādāk – teica klauns. Paņemiet katrs to balonu, kas atrodas jums tuvāk – un tad sameklējiet cilvēku, kura vārdu uz tā izlasīsiet.
Un lūk - pēc dažām minūtēm katrs jau bija ticis pie sava balona.
Bendžamins Franklins ir teicis, ka laime un alkatība nekad nav satikušās, tāpēc nepazīst viena otru. Atmet vienu no šīm abām, un tiksi pie otras. Dod, un tev taps dots. Dāvini savu laiku, rūpes, mīlestību tiem, kam tās trūkst, un tava bagātība, kas ne vienmēr mērāma naudā, nezudīs, bet vairosies.
Visa mājaslapā atrodamā informācija ir rupīgi sadalīta pa tēmām, lai Tev būtu vieglāk atrast tieši to, par ko visvairāk interesējies!