Satikās reiz jūtas un emocijas un nolēma doties atpūtā uz kādu vientuļu salu. Katrs nu tur atpūtās kā mācēja, līdz pēkšņi salu pāršalca brīdinājums par tuvojošos vētru.
Ziņojums radīja pēkšņu paniku. Visi skrēja uz laivām – vienīgā, kas nesteidzās, bija mīlestība – tik daudz viņai bija darāmā. Bet mākoņi aizvien sabiezēja, dārdēja pērkons un arī mīlestība saprata, ka pienācis laiks doties prom – tikai, ak tavu nelaimi, visas laivas bija jau aizņemtas un mīlestībai atlika vien lūkoties apkārt, cerībā, ka kāds viņai palīdzēs.
Te mīlestība pamanīja labklājību, kura brauca garām izsmalcinātā laivā. Vai paņemsi mani arī – sauca mīlestība. Nē, atbildēja labklājība. Mana laiva ir pilna ar dārgiem īpašumiem, zeltu un sudrabu. Tev te nav vietas!
Pēc brītiņa baltā buru kuģī īrās garām iedomība. Vai palīdzēsi – sauca mīlestība. Iedomība augstprātīgi palūkojas uz mīlestību un nevērīgi attrauca – nē, to nu gan es nevaru, tu pienēsāsi manu laivu ar savām dubļainajām kājām..
Nepagāja ilgs laiks, un garām brauca skumjas – un atkal mīlestība lūdza palīdzēt. Bet atkal nekā. Es nevaru tevi paņemt.. man ir tik skumji, teica skumjas. Es gribu pabūt vienatnē..
Un lūk, tur jau arī mirdzošā laivā īrās laime – bet mīlestības saucienus tā pat nedzirdēja, jo bija tik laimīga, ka neskatījās apkārt un citus pat nepamanīja.
Un nu beidzot– mīlestība, nāc, braucam, nāc manā laivā! Nokļuvusi drošībā, mīlestība ieinteresēta palūkojās apkārt – un blakus sev ieraudzīja Atziņu. Kam pieder šī laiva, kas mūs ir izglābis -pārsteigta vaicāja mīlestība.
Tas ir laiks, atbildēja Atziņa. Tikai laiks tevi pazīst un novērtē. Tikai laiks zina, ka bez mīlestības pasaulei nav jēgas.
Ai, kāda tur mīlestība, citi teiks. No mīlestības nepaēdīsi, neapģērbsies un bērnus arī neizskolosi. Labklājība, finansiālā drošība un karjera– tās ir laivas, kurās labprāt sēžamies. Jo mīlestība – nu ko tā mīlestība. Te viņa ir un te nav, tik nepastāvīga lieta.
Labi, ka ir laiks, kurš visu noliek savās vietās. Labi, ka ir laiks, kurš mūs pamazām un ar neizmērojamu pacietību ved pie atziņas, ka Dievs ir tā mīlestība, kurā mēs visi dzīvojam, rosāmies un esam. Mīlestība, kura arī atraidīta pacietīgi gaida, kad to aicināsim.
Vai tavā laivā ir vieta mīlestībai?