Par dzīvi un Dievu

Reiz kādā pilsētas domes rīkotā pasākumā satikās ziepju fabrikas izpilddirektors un mācītājs – viņi abi bija tikuši godināti sakarā ar ieguldījumu pilsētas labklājības celšanā. Dodoties mājās, viņi pamanīja, ka ejams gandrīz vai viens un tas pats ceļš, tāpēc nolēma tālāk iet kopā. Ziepju rūpnieks gan bija skeptiski noskaņots pret evaņģēliju un tā sludināšanu, tomēr mācītājs šķita lādzīgs vīrs, un tā nu viņi sāka sarunāties.
“Nekāda lielā labuma jau no tā evaņģēlija nav,” teica uzņēmējs. “Pasaulē vēl joprojām valda daudz ļaunuma, un ir tik daudz samaitātu cilvēku, kas visu to vairo. “
Mācītājs neatbildēja, un viņi turpināja ceļu klusējot.
Pēc neilga brīža garām paskrēja bērns – nošmulējies līdz ausīm, arī drēbes vienos putekļos. Nu bija kārta mācītājam: “Klau, nu no tām ziepēm tak nav nekāda labuma šai pasaulē.. visur ir tik daudz netīrumu, un cilvēki arī skraida apkārt nemazgājušies.”
“Protams, no ziepēm taču labums ir tikai tad, ja tās lieto,” – atdzīvojās uzņēmējs.
“Gluži tāpat ir ar Kristus evaņģēliju” – atbildēja mācītājs.

Jā, jocīgi. Mēs ikviens zinām, ka jākopj sava miesa – un vairāk vai mazāk to arī darām. Nu piekrītiet, kaut reizi mēnesī rokas nomazgā pat vislielākais šmulis. Normāli gan mēs to darām krietni biežāk.
Bet cik bieži mēs mazgājam savas dvēseles? Vai arī tās nav ikdienas rūpju nomāktas un noputējušas? Cik slāņu netīrumu tās sakrāj, klausoties ikdienas tenkas, cik dubļu tām pielīp visos lētajos kompromisos, kādos mums nereti nākas iesaistīties? Cik daudz tās aplīpušas ar negācijām, netaisnību un ļaunumu, ko ikdienas vērojam pasaulē. Vai zem šīm kārtu kārtām paslēpusies tā vispār vēl ir dzīva?
Kristus mūs aicina ikdienas - mazgāties un attīrīties no visām bēdām un netīrumiem, tā, lai mūs dvēseles Viņa vārdus ne tikai dzirdētu, bet arī uzklausītu. Lai Viņa piedošanas un mīlestības vēsts būtu ne tikai kur dzirdēti vārdi, bet ikviena cilvēka ikdiena.
Vai tavā ikdienā ir vieta Kristum, klausītāj?