Ikdienā iet diezgan jautri — rakstu bakalaura darbu, gatavoju stundas skolēniem un treniņu plānus futbolistiem, mazliet arī pats mācos. Tik no rīta atļaujos ilgāk pagulēt, bet citādi darbi rūpējas par to, lai nemaz nebūtu jādomā par sava brīvā laika aizpildīšanu. Noteikti būtu pavisam neveselīgi skatīties statistiku par laiku, kas pavadīts pie ekrāna.
Galvenais, ko esmu izmēģinājis, ir video un tiešsaistes pārbaudes darbu veidošana skolēniem — ļoti dīvaini, ka stundā pretī sēž tikai kamera. Bet viennozīmīgi ir interesanti, it īpaši stāstot ko sarežģītāku, kur vienīgais jēdzīgais vērtētājs visam skolēnu bariņam ir vien tiešraidē izpildāms tests, kuru vienlīdz glīti varētu izpildīt vectētiņš vai brālis.
Kopumā galvenais, kas ikdienā pietrūkst, seko no atziņas, ko guvu vēl ilgi pirms karantīnas — nekāda saziņas ierīce nespēj pat tuvināti aizstāt saskarsmi dzīvajā. Ne dievkalpojumā, ne stundā, ne treniņā. Un viss šie procesi bez saskarsmes zaudē lielu daļu to skaistuma.
Skatos dievkalpojumus un noslēdzu vakaru ar lūgšanu. Kopumā šis laiks mani kognitīvi smagi noslogo, un tas noved pie tādas savas emocionālās daļas pētīšanas — pētu Dieva ietekmi uz manām emocijām.
Pasaule ir tik haotiska, tik daudz ir atkarīgs no vienkāršas un muļķīgas veiksmes, un tiktāl vienīgais tiešām efektīvais mierinātājs ir Dievs — Dievam nav simts dažādu mainīgo, kas visi kaut kādā neiespējamā veidā būtu vienlaicīgi un precīzi jāparedz.
Nav nekāda skaidra līdzsvara starp cilvēka darbības brīvību un nepieciešamību, un pamats Dievā ievieš kaut kādu racionalitāti arī par sevi, ne tikai pārējo pasauli.
Novēlējums citiem: Ticēt, cerēt, mīlēt. Un domāt.
Vārds: Alfrēds
Nodarbošanās: Matemātikas skolotājs, students, futbola treneris
Atrašanās vieta: Dzīvoklī Rīgā
#UnKoTuDariŠajāLaikā
Visa mājaslapā atrodamā informācija ir rupīgi sadalīta pa tēmām, lai Tev būtu vieglāk atrast tieši to, par ko visvairāk interesējies!