Mums nav jāšaubās, ka mūsu lūgšanas tiek uzklausītas. Bet vieta, laiks un citi apstākļi mums jāatstāj Dieva gribas un padoma ziņā. Kas tā darīs, tas tiešām sajutīs, cik brīnumains ir lūgšanas spēks. Jo lūgšanā “Gars nāk palīgā mūsu nespēkam .. pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām,” (Rom.8:26) un, kā Sv. Pāvils (Ef.3:20) saka: “Viņš, darbodamies mūsos ar savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam.”
Mēs lūdzam tikai ārējas lietas – mieru, veselību un visu pārējo, kas nepieciešams šai dzīvei, bet Dieva spēks pārspēj visu saprašanu, cerības un visus mūsu lūgumus.
Tādēļ Dievs tiem, kas Viņu piesauc, dod vairāk un lielākas dāvanas, nekā cilvēka sirds spēj aptvert, saprast un lūgt. Jo mēs pielūdzam To, kura vara un labdarība ir bezgalīga, jā, Viņš sūta un izkārto visus apstākļus, vietas, laikus un personas daudz labāk, nekā mēs savās domās spējam Viņam norādīt.
Tādēļ mums savas sirdis jāvingrina un jāmudina lūgšanai un jālūdz daudziem kopā. Jo vairāk ir to, kuri lūdz, jo drīzāk un bagātīgāk tie iemantos, ko lūguši.
Attēlā Žana Žaka Henēra (1829-1905) glezna “Lūgšana”