Ja pēc šīs dzīves nebūtu gaidāma cita, labāka dzīve, kāpēc tad mums būtu vajadzīga ticība, kāpēc mums būtu vajadzīgs pats Dievs un cerība uz Viņu, kas paliek cauri nāvei un pēc nāves? Ja mums nebūtu pamata gaidīt un cerēt uz augšāmcelšanos, tad nebūtu ticības un cerības uz Dievu. Un savukārt: ja ir ticība un cerība uz Dievu, tad jābūt arī pašam Dievam, kas ir Dievs visiem tiem, kuri Viņam uzticas un uz Viņu cer, kuri Viņa dēļ arī saglabā cerību uz nemirstību un mūžīgo dzīvošanu. Jo, kaut gan visiem cilvēkiem ir jāmirst, tomēr dievbijīgie paļaujas uz Dievu, viņi ar savu paļāvību apliecina, ka pēc šīs dzīves sekos vēl cita, mūžīga dzīve.
Attēlā Svena Hammerhoja (1873-1948) glezna "Aleja"