Ticības daba ir tāda, ka tā droši paļaujas uz Dieva žēlastību un uzticas tai bez kādas šaubīšanās, domādama, ka Dievs to noteikti uzlūkos un nepametīs. Jo, kur nav šādas domas un paļāvības, tur nav arī īstas ticības, tāpat arī nav īstas lūgšanas un Dieva meklēšanas. Bet, kur ir ticība, tur tā dara cilvēku drosmīgu un izslāpušu pēc Dieva; ticīgais uzdrīkstas droši izteikt savas vajadzības Dieva priekšā un ar vislielāko nopietnību lūgt Viņa palīdzību.
Attēlā Karla Bloka (1834-1890) glezna “Kalna sprediķis”