X

Alfabēts

Tēmas: lūgšana, Dievs, citāti
Nosūtīt epastā

Kādu svētdienas rītu mazais aitu ganiņš skatījās uz savām aitām un dzirdēja, kā noskan baznīcu zvani. Redzot, kā cilvēki dodas uz baznīcu garām viņa ganībām, viņš pie sevis nodomāja: “Es arī vēlētos parunāties ar Dievu! Bet ko lai es viņam saku?” Viņš nekad mūžā nebija mācījies nevienu lūgšanu... Viņš apdomāja un, nometies ceļos, sāka skaitīt alfabētu. Viņš atkārtoja šo lūgšanu vairākas reizes.

Kāds vīrs, ejot pa taku, sadzirdēja zēna balsi. Caur krūmiem viņš saskatīja mazo zēnu, kas nometies celīšos, lūgšanā saliktām rokām, skaitīja alfabētu.

“Ko Tu dari?” viņš pārtrauca zēna lūgšanu. Zēns pacēla acis un teica: “Es lūdzu Dievu.”
Vīrs bija pārsteigts un jautāja: “Bet kāpēc tu atkārto alfabētu?” Zēns paskaidroja: “Es nezinu nevienu lūgšanu. Bet es vēlos, lai Dievs par mani parūpējas, lai viņš man palīdz rūpēties par aitām. Un tad es domāju – ja es teikšu alfabētu, tad Viņš saliks burtus kopā tā, lai tie pārtop par īstajiem vārdiem. Viņš zinās visu, ko man vajag un kas man būtu jāsaka.”

Dievs dzird arī mūsu sirds nopūtas – vārdos neizteiktās, bet sirdī mītošās domas, kad mēs ticībā piesaucam patieso un dzīvo Dievu, lai izteiktu Viņam savus lūgumus un vajadzības, Viņu godātu un Viņam pateiktos.

Vairāk tēmas

Visa mājaslapā atrodamā informācija ir rupīgi sadalīta pa tēmām, lai Tev būtu vieglāk atrast tieši to, par ko visvairāk interesējies!