Par dzīvi un Dievu

Gandrīz visus cilvēkus, ar retiem izņēmumiem, stingri ierobežo labā un ļaunā atziņa, ko mēs saucam par sirdsapziņu. Cilvēki mēdz sacīt, ka viņiem ir „tīra sirdsapziņa”, „netīra sirdsapziņa”, vai pat „tam nav sirdsapziņas”, vai „mana sirdsapziņa nedod man mieru”. Tā ir mums visiem.

Arī Tu savā dzīvē noteikti esi sastapies ar vainas sajūtu. Mēs neviens nespējam būt tik pilnīgi un labi kā vēlētos būt. Mēs zinām, kas ir labs un kas ļauns, bet ar šīm zināšanām nepietiek, lai dzīvē izvēlētos darīt tikai labo, tāpēc vainas sajūta ir kopīga, iedzimta un pārmantota cilvēkiem visā pasaulē un paaudžu paaudzēs. Mēs piedzimstam, lai justos vainīgi un nepilnīgi, un veiksmīgāk vai neveiksmīgāk mēģinām ar to sadzīvot.

Ir tik daudz iemeslu, kāpēc būt vai justies vainīgam! Protams, vainas sajūta var arī motivēt uz labu mērķi. Kā rakstījis slavenais esejists Maksis Lukado „Vaina ir sirds nervu gali, kas parauj mūs atpakaļ, kad esam pa tuvu ugunij. Dievišķas skumjas liek cilvēkiem mainīt viņu sirdis un dzīves.”