Zviedru režisora Kaja Pollaka (Kay Pollak) 2004.gadā uzņemtā filma “Gandrīz kā debesīs” (Så som i himmelen) izvirzīta Oskaram kā labākā ārzemju filma.
Slavens diriģents veselības problēmu mākts nolemj steidzīgo Stokholmas dzīvi iemainīt pret apmešanos savā bērnības ciemā. Vietējā draudzē viņš sāk darboties kā kantors un priekšstati par to, kas pieklājas un kas nepieklājas kristiešiem, konflikts ar vietējo mācītāju, no kura pārprastā svētulīgumu cieš paša sieva, “vājā dzimuma” uzmanība, greizsirdība un intrigas – ir tas, ar ko viņam jāsaskaras. Tomēr mūzikas vara izlīdzina un vieno visus. Arī tad, kad iemīļotā diriģenta slimā sirds neiztur, koris dzied.
Ziemeļniekiem raksturīgā “nesagrimmētā”, neizskaistināto aktieru organiskā un dzīvā spēle valdzina un pārliecina vairāk par visādām dogmām. Dziedod var justies gluži kā debesīs.
Filma kopš izrādīšanas brīža kļuvusi par ikonisku Zviedrijas kinokultūras sastāvdaļu. Šis stāsts padziļināti atklāj cilvēciskās emocijas, attiecību skaistumu un mūzikas spēku. Filma sniedz unikālu ieskatu indivīda jēgas un piederības meklējumos.
GANDRĪZ KĀ DEBESĪS (As It Is in Heaven; Så som i himmelen), Kajs Pollaks, SE, 2004, 133'