Es neietilpstu tajā kategorijā, kuriem darbošanās šajā laikā pieklususi. Tieši pretēji, īpaši sākumā, šķita ka darāmā kļūst vairāk, bet pēc īsas pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, ritms ir nostabilizējies. Svētdienās no rīta esmu Ģertrūdē, lai kopā ar mācītāju Kristu un Rinaldu svinētu dievkalpojumu, ko translējam “Live” tiešraidēs Facebook un priecē, ka tos noskatās vairāki tūkstoši cilvēku. Ceram, ka kādiem šis varbūt būs iedrošinājums atnākt klātienē, kad to atkal varēsim darīt. No Lieldienām iesākām dievkalpojumu tiešraides arī Bolderājas draudzē.
Pirmdienas ir mans “mācītāja sabats”, kad cenšos pilnībā būt mājās kopā ar ģimeni. Šajā laikā ar sievu esam centušies pielāgot mūsu dzīvokli, lai mūsu dēlēns var droši līst un mācīties rāpot. Dodamies pastaigās. Tik labi, ka pie mums to nenācās aizliegt. Kā jau pavasarī, tik ļoti gribas būt ārā, saulē, svaigā gaisā. Izdevās arī parosīties Bolderājas draudzes dārzā. Stādījām melleņu krūmus, ķiršus un rudens avenes. Patiesībā ir saglabājies ierastais ritms ar ierastajām draudzes aktivitātēm, kas notiek jaunā, neierastā veidā.
Tieši pirmajā ārkārtas stāvokļa nedēļā es biju paredzējis kopā ar vēl kādiem cilvēkiem doties uz Alfas konferenci Polijā. Šis brauciens atcēlās, bet konference notika Zoom. Līdz ar to Zoom platformas apguve bija mans pirmais jaunums šajā laikā, jo līdz šim tādas vajadzības īsti nebija. Šajā konferencē attālināti piedalījās ap 200 cilvēku no dažādām pasaules valstīm, no kurām daudzās ārkārtas stāvoklis bija jau labu laiku kā sācies. Līdz ar to bija iespēja dzirdēt daudz padomu un iedrošinājumu, kā draudze var darboties arī šādos apstākļos. Kad kādi Āzijas kristieši dalījās, ka organizē Alfa kursu un pat Alfas nedēļas nogali attālināti un dalījās dažādās liecībās par to, ko Dievs arī caur šādu attālinātu Alfa kursu darījis pie cilvēkiem, sākotnēji biju skeptisks. Taču pats pārliecinājos, ka Dieva darbus nekas nevar apstādināt un arī mūsu pašu attālinātā Alfas kursa nedēļas nogale, kas 3 dienu vietā bija sapakota 4 stundās tiešsaistē bija liecība tam, ka Svētais Gars pieskaras cilvēkiem. Aizlūdzām par cilvēkiem gan caur Zoom, gan WhatsApp video zvaniem. Un esmu drošs, arī šādā veidā Dieva Gara klātbūtne bija ar mums. Protams, nekas un nekad nevarēs aizstāt reālu, fizisku klātbūtni, jo mēs esam “miesa un asinis”, bet tas ir iepriecinoši, ka varējām citādi, bet tomēr turpināt iesākto. Šajā laikā iesākām arī Online Alfa kursu, kurā šobrīd piedalās cilvēki no visām Latvijas malām un arī mūsu tautieši, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Tas viss ļauj piedzīvot citādāku vienotību.
Kopā ar mācītāju Rinaldu un Kristu trešdienu rītos iesākām translēt arī sarunas par dažādām aktuālām tēmām, piemēram, ko darīt ar bailēm, kā pārvarēt vientulību. Tāpat lielākā daļa ierasto draudzes aktivitāšu turpinās attālināti ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Līdz ar to laiks ir piepildīts un interesants.
Pavisam noteikti visvairāk pietrūkst draudzes kopība fiziskā nozīmē. Protams, kādus satieku, kad pēc dievkalpojuma izdalām Svēto Vakarēdienu un individuālās sarunās. Tāpat aktīva saziņa notiek attālināti, bet nekas nevar aizstāt reālu klātbūtni. Tāpēc īpaši gaidu pirmo dievkalpojumu,
kad varēsim svinēt visi esot klātienē. Tie būs svētki kopā slavēt, kopā lūgt kopā svinēt Vakarēdienu! Pietrūkst arī ģimenes cilvēki un draugi, ar kuriem sazināmies tikai attālināti.
Kādas kristīgās prakses tu piekop šajā laikā?
Nu jau gadu kopā ar kādiem draudzes cilvēkiem mēs tiekamies uz lūgšanu rītu otrdienās 7:30. Šobrīd to turpinām Zoom. Tieši šis laiks vēl vairāk ir palīdzējis ieraudzīt, cik šis rīts man pašam ir svarīgs un dzīvinošs.
Šajā laikā esmu atsācis rakstīt sava veida dienasgrāmatu, kur cenšos piefiksēt to, kas būtisks ir noticis, domas, lūgšanas, Rakstu vietas, kas mani uzrunā šobrīd.
Šis laiks noteikti ir apliecinājis, ka ļoti daudz no tā, kas piepilda mūsu ierasto ikdienas dzīvi, nemaz nav tik ļoti nepieciešams. Man pašam liekas, ka tas ir kā aicinājums uz lielāku dzīves vienkāršību, kas ir skaista un atbrīvojoša. Tas iespējams nozīmēs, ka vēl rūpīgāk jāplāno ģimenes budžets, rūpīgāk jāizsver, ko man patiešām vajag un ko vienkārši es gribu. Visapkārt dominē patērētāju kultūra un vēlmes pēc aizvien vairāk, vairāk... un tas viegli mūs aizrauj līdzi. Šis laiks liek ieraudzīt un novērtēt svarīgāko. Un tās ir mūsu attiecības- ar Dievu un cilvēkiem. Tiklīdz mēs attālināmies no Dieva, mēs sagaidām, ka kāds cilvēks, kāda lieta vai darbība mums atnesīs piepildījumu. Bet tikai Dievā ir miers un pilnība. Šis laiks ir vēlreiz aicinājums likt Dievu pāri visam – mīlēt Dievu pāri visām lietām un tuvāko kā sevi pašu. Būtu brīnišķīgi, ja arī pēc ārkārtas stāvokļa mēs nesteigtos ielēkt vecajā “vāveres ritenī”, kas noteikti būs liels vilinājums, jo “pa vecam” vienmēr ir vieglāk.
Šis laiks mums ir kā žēlastība atklāt un pārliecināties, ka tā nav patiesība, ka mēs šeit esam noteicēji un ka mēs visu kontrolējam. Un tā patiesībā ir brīvība: atzīt, ka viss nav atkarīgs no manis, bet es esmu atkarīgs no kaut kā lielāka par mani – esmu saistīts, vienots ar Dievu un citiem.
Novēlējums citiem:
Lai ārējie apstākļi, kuri mēdz mainīties, ved tuvāk Tam, kurš vakar, šodien un mūžīgi ir nemainīgs. Ja Kristus ir ar mums, mēs visām bailēm, nedrošībai un bažām par nākotni varam atbildēt ar ticību, ka Dieva sirds ir nemainīgu mīlestības rūpju pilna par saviem mīļotajiem bērniem, kādi arī, caur ticību Jēzum, esam.
Vārds: Oskars Smoļaks
Nodarbošanās: mācītājs Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes un Bolderājas draudzēs
Atrašanās vieta Covid 19 karantīnas laikā: mājas un baznīca - gan Vecā Ģertrūde, gan Bolderāja
#UnKoTuDariŠajāLaikā?
Visa mājaslapā atrodamā informācija ir rupīgi sadalīta pa tēmām, lai Tev būtu vieglāk atrast tieši to, par ko visvairāk interesējies!