Par dzīvi un Dievu

“Viss, kas mums ir un ar mums notiek, ir no Dieva žēlastības, pat, ja mums tā neliekas. Tad nu tai uzticamies, to pieņemam un tajā ar prieku un pateicību arī dzīvojam. Patiesībā, citas alternatīvas mums nemaz nav.”

“Mūsu ikdiena šajā laikā īpaši neatšķiras no tā, ko darījām, pirms sākās ar COVID saistītā distancēšanās. Var teikt, ka turpinām darīt to pašu, ko iepriekš, neesot darba attiecībās un strādājot mājās. Vienmēr esam bijuši izteiktas pūces un līdz ar to visagrās rīta stundas ar zeltainajām mutēm iezaigojas fragmentāri.”

“Kaut diena nav ieplānojama, tā noteikti ir izlūdzama. To arī mēs savā ģimenē darām: dienu iesākam un beidzam ar kopīgu lūgšanu. Parasti tad lasām kādu rakstu vietu no Bībeles, kopīgi pateicamies par pagājušo un piedzīvoto un lūdzam par jauno dienu un dažādām vajadzībām – gan savām, gan kristīgu brāļu un māsu.”

“Noteikti jāpiemin svētdienas dievkalpojumi mūsu draudzē, kas nevienā brīdī nav apstājušies, vien pamainījuši savu formātu. Marats, kā baznīcas saimnieks, gādā par to, lai dievnams būtu atvērts un kalpotu draudzes vajadzībām, bet Ieva dzied draudzes korī jeb šolā arī šajos ārkārtas apstākļos, kad dievkalpojumus translē.”

“Kādu svētdien pēc dievkalpojuma devāmies uz piemājas veikalu pēc maizes. Un iedomājāmies par Stefāniju, vecāku sievieti, kura dzīvo turpat netālu un nāk mūsu draudzē. Pa laikam viņu apciemojam, parunājamies, kā klājas, bet nu jau ilgāku laiku nebijām satikuši. Domājām, vajadzētu ieiet. Un atceļā viņa tieši nāk ārā pa sava nama durvīm. Lūk, šī nelielā tikšanās un saruna mūs ļoti iepriecināja un apliecināja, ka Dievs dzird visas mūsu nopūtas un sirds ilgas, pat visvienkāršākās...”

“Kopā esam noskatījušies vairākus teātra izrāžu ierakstus. Kopīgi esam sākuši kristīgu projektu un ceram, ka varēsim to īstenot. Varbūt nedaudz vairāk kā iepriekš staigājam ar mūsu ģimenes mīluli, balto Albu. Šis ir laiks, lai pārrunātu to, kas sasāpējis vai aktuāls, vai vienkārši priecātos par pasakainajiem saulrietiem vai novērotu treileri, kurā jau gadiem kāds dzīvo un minētu, kas viņš ir un kāpēc tā dara...”

Novēlējums citiem: Ievas nesen uzrakstītais dzejolis:

Dieva žēlastība –

Tā ir daudz lielāka un vairāk vēl par visiem pumpuriem,
par visiem asniem, dēstiem, dīgstiem, vasām, lapām,
to spēka, prieka, traukšanās un ziedošanās dziņu pārpilnību,
par ķiršu, ievu, ābeļu un visām citām ziedlapiņām
kā lūgšanas kas birst, kas nobirušas un vēl tikai birs...
Par eņģeļu un putnu spārnu švīkstiem debesīs,
par cerību un arī bezcerību, mūsu bēdām, izmisumu, asarām un sāpēm,
par solījumiem, zvērestiem un „es mīlu tevi” vārdiem,
par visu, itin visu zvaigžņu sudrabaini pulsējošo mirdzēšanu
ar lejup krītošajiem atspīdumiem okeānos, jūrās, upēs, acīs,
par zeltu (visas pasaules) un slavas u.c. kroņiem,
kas tā kā putekļi te nāk, te iet –

daudz vairāk un daudz lielāka par visu, kas reiz bija
un visu visu, kas reiz būs –

jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja. Un tagad mīl,
un arī mūs

Vārds: Ieva un Marats
Nodarbošanās: Ieva raksta grāmatas, jo ir bērnu rakstniece un dzejniece. Marats ir saimnieks Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā draudzē, kā arī dara vēl dažādus ar dizainu un/vai reklāmu saistītus darbiņus, kas gan nav patstāvīgi.
Atrašanās vieta: Savā mājā Saldū

#UnKoTuDariŠajāLaikā